kopš izšķīrāmies nepazīstu vairs sevi. eju un daru, domāju pēc tam. iepriekš bija otrādi, turklāt tā domāšana nereti noveda pie lēmuma neko nedarīt.
2010. gada 27. decembris
sapnī man bija sekss - tāds labi izjusts un no mana skatu punkta labs. vēl pat mēnesis nav pagājis, tak ne jau ..
2010. gada 26. decembris
es esmu vājāka, nekā man likās. ar ko lai novērš domas? katru vakaru nevar izklaidēties, dzert vai tērēt naudu, kuras man nav. ko es darīšu, teiksim, pēc mēneša? salūzīšu? man vajag plāksteri, pušums sadzīs un viss būs labi.
2010. gada 5. decembris
ko es pirms tam teicu? kaut ko par to,ka būšu gatava otrajam satricinājumam? ne vella,nebiju. ai,kā tagad sirds sāp.
2010. gada 19. novembris
mana mazā pasaulīte vakar smagi dabūja pa pamatiem. viss nodrebēja-kā jau īstai zemestrīcei piedienas, un tagad ir jātiek galā ar sekām virspusē-gruvešiem,līķīšiem un haosu.
2010. gada 29. oktobris
šovakar man būs jāizpatīk cilvēkiem,kurus es vislabprātāk nesatieku vispār.
daudz laimes man dzimšanas dienā :) cik nožēlojama bija diena,tik jauks bija vakars.
2010. gada 18. augusts
kur ir tā robeža starp platonisku draudzību un simpātijām?
2010. gada 17. augusts
vēl jau bija arī Positivus un latgales ceļojums. redzēju Muse,pārdzīvoju milzu spiešanos un pārējais jau bija sīkums. Latgale? vairāki skatu torņi. tas bildē ir Krāslavā laikam. 32 m augsts un man nācās saņemt visu savu drosmi,lai uzrāptos līdz augšai. nepietiek ar to,ka augstums mani īpaši nevilina,tie torņi arī nekad nav likušies diezko drošas konstrukcijas.
te ir tikai skaistā un jaukā daļa. pēc ceļojuma mans secinājums ir tāds-ja gribi redzēt visu skaisto,labo un jauko,vajag pietiekami daudz naudas un normālu naktsmītni. ja gribi redzēt visu un vēl vairāk-taisi realitātes šovu 'vai ar šito summu pietiks?' un tad redzēsi visu-gan nomales,gan geto rajonu,gan arī centru-dienā un naktī.
tagad ir tā,ka gribas lamāties no visas sirds un labi sulīgi. nevienam mani te,mājās, nevajag. pie Viņa palikt ilgstoši arī nespēju,jo paliek kauns skatīties acīs Viņa mājiniekiem. Tukumā,pie radiem, tas pats.
parasti es nejūsmoju par kādu konkrētu sportistu, bet šī nīderlandieša man gan ir žēl - pakāst zelta medaļu ne savas vainas dēļ. turklāt viņš ir simpātisks.
2010. gada 17. februāris
es dusmojos. kad viņš grib,man jādara,bet,kad gribu es, viņš var nedarīt.
2010. gada 5. februāris
slidot. būs jāpārvar savas bailes no ielūšanas ledū.