vai man ir vēl jāsaka, ka manā galvā tagad ir putra? nu, pamatīga. ir tāda sajūta, ka jāizvēlas, kaut gan patiesībā nav jau, starp ko izvēlēties. ir tas, kas man ir. un tas, kas varbūt būs kādreiz pēc gadiem deviņiem .. tā man nav.
un ko es gribu? kā lai ievieš matemātisku skaidrību arī galvā?

diemžēl, izskatās, ka ar negatīvu progresiju samazinās ierakstu skaits šeit. mans attaisnojums - tā īsti nerakstu arī citur. taču mītiskajam lasītājam apsolos laboties.

03 Aprīlis 2010 @ 14:07

.. un tā vakardienas runāšana par vasaras braucienu pārvērtās dzeršanā. un mums joprojām ir vajadzīgs Londonas ceļvedis.

2:05:51 PM EEST] Līva: klau
[2:06:00 PM EEST] Līva: zini,ko Tu vari man uzdāvināt dz.d.?
[2:06:03 PM EEST] Līva: aizej nobalsot
[2:06:08 PM EEST] Līva: par [cenzēts]
[2:06:12 PM EEST] Līva: [cenzēts] saraksts
[2:06:27 PM EEST] Līva: vēlēšanu iecirkņi ir vaļā līdz 8iem vakarā
[2:06:42 PM EEST] Līva: tas,kurš ir 3.pamatskolā, ir vaļā pat līdz 10iem
[2:06:45 PM EEST] Līva: takā..
[2:06:59 PM EEST] Līva: (wasntme)
[2:08:42 PM EEST] Ieva: (rofl)
[2:08:43 PM EEST] Ieva: ok

es kā apzinīgs pilsonis pierunāju mammu [lasīt-neapzinīgu pilsoni bez sava politiskā viedokļa] aiziet nobalsot.

tagad jūtos tā, it kā kāds būtu iesitis man pliķi. un tas kāds esmu es pati.

izrādās, laiks iet sasodīti ātri.

nupat jau gribas smieties.

kursabiedrene jau labu laiku cenšas mani pārliecināt, ka zaļā ir, ja ne mana mīļākā krāsa, tad mana krāsa noteikti. could it be?

tieši to arī es gribēju teikt.

vēl tikai jāiemācās nenožēlot izdarīto. nē, nevis izdarīto, bet iespēju, kas palaista garām. kaut gan arī tas nav gluži pareizi.

lai būtu.

pēdējās 3 dienās ir sanācis domāt par viņu vairāk nekā nemaz. un man tas nepatīk.

ir tāda lieta,kā burvība, ir. - deja.

lojalitāte, bļaģ.

vairāk laimes, vairāk prieka, vairāk veiksmes.