"Tiešām? Man sirds gandrīz no mutes izkāpa."

kopš izšķīrāmies nepazīstu vairs sevi. eju un daru, domāju pēc tam. iepriekš bija otrādi, turklāt tā domāšana nereti noveda pie lēmuma neko nedarīt.

sapnī man bija sekss - tāds labi izjusts un no mana skatu punkta labs. vēl pat mēnesis nav pagājis, tak ne jau ..

es esmu vājāka, nekā man likās. ar ko lai novērš domas? katru vakaru nevar izklaidēties, dzert vai tērēt naudu, kuras man nav. ko es darīšu, teiksim, pēc mēneša? salūzīšu? man vajag plāksteri, pušums sadzīs un viss būs labi.

ko es pirms tam teicu? kaut ko par to,ka būšu gatava otrajam satricinājumam? ne vella,nebiju. ai,kā tagad sirds sāp.