nez kāpēc es nešaubos par to,ko daru. studijas,manas studijas, liekas tik loģisks turpinājums vidusskolai,ka mans prāts un ķermenis to pieņem bez pretošanās.
2009. gada 1. novembris
es nespēju mācīties. beidzos nost,cenšoties izdomāt,ko citu lai dara. bet man rīt ir eksāmens,pie velna!
2009. gada 18. oktobris
es cenšos vairs nesokot līdzi ziņām par to,kas notiek valstīt. un ņem dzīvi vieglāk. man sanāk.
2009. gada 10. oktobris
yeah, un tagad man labākā draudzene dusmojas uz mani par to,ka daru to,ko ir darījusi viņa visu laiku un bez pārmetumiem no manas puses,proti,runa ir par nakts pasākumiem ar manu puisi un viņa labāko draugu.
2009. gada 6. oktobris
pasaule ir sajukusi prātā. vai nu man smagi rēgojas [uz ko es ļoti ceru] vai arī mana puiša labākais draugs man izrāda vairāk uzmanības,nekā pienāktos.
2009. gada 28. septembris
āi. es varētu sevi iekaustīt. visu laiku domāju par to,kā nākšu un kā rakstīšu. te rakstīšu,nevis cibā. tik no manas apņemšanās pāri nekas nepaliek.
ai,es te esmu un pazūdu. vairāk rakstu otrā blogā. te iemetu tikai pa domai,ko kautrējos pateikt plašākai publikai. tāpēc tik reti. bet es negribu aiziet. man te patīk.