2009. gada 16. decembris

2009. gada 13. decembris


garāks ieraksts šeit. cibā nevaru,līdz kladei iet slinkums.

tik sasodīti ļoti gribu būt apmierināta ar savām attiecībām,ka laikam sanāk. tagad nezinu-tas ir pedantiskas sev-ieskaidrošanas darbs vai tiešām laba saskaņa. jā,divi gadi nav joka lieta,ilgi tomēr. var apnikt viens otram un kas tik vēl nē. bet man viņš nav apnicis. ne vienu brīdi ne. vēl joprojām tas ir top 1. cilvēks,ko vēlos satikt. ēh. tad kāpēc man mazliet iekšā grauž,kad lasu,kā draudzene izklaidējas un laiž ar citiem džekiem?

2009. gada 22. novembris


šovakar dusmojos, savādāk man nesanāk.

2009. gada 19. novembris


nez kāpēc es nešaubos par to,ko daru. studijas,manas studijas, liekas tik loģisks turpinājums vidusskolai,ka mans prāts un ķermenis to pieņem bez pretošanās.

2009. gada 1. novembris


es nespēju mācīties. beidzos nost,cenšoties izdomāt,ko citu lai dara. bet man rīt ir eksāmens,pie velna!

2009. gada 18. oktobris


es cenšos vairs nesokot līdzi ziņām par to,kas notiek valstīt. un ņem dzīvi vieglāk. man sanāk.

2009. gada 10. oktobris


yeah, un tagad man labākā draudzene dusmojas uz mani par to,ka daru to,ko ir darījusi viņa visu laiku un bez pārmetumiem no manas puses,proti,runa ir par nakts pasākumiem ar manu puisi un viņa labāko draugu.

2009. gada 6. oktobris


pasaule ir sajukusi prātā. vai nu man smagi rēgojas [uz ko es ļoti ceru] vai arī mana puiša labākais draugs man izrāda vairāk uzmanības,nekā pienāktos.

2009. gada 28. septembris


āi. es varētu sevi iekaustīt. visu laiku domāju par to,kā nākšu un kā rakstīšu. te rakstīšu,nevis cibā. tik no manas apņemšanās pāri nekas nepaliek.

2009. gada 6. augusts

aizstāvības runa.


ai,es te esmu un pazūdu. vairāk rakstu otrā blogā. te iemetu tikai pa domai,ko kautrējos pateikt plašākai publikai. tāpēc tik reti. bet es negribu aiziet. man te patīk.