ko es pirms tam teicu? kaut ko par to,ka būšu gatava otrajam satricinājumam? ne vella,nebiju. ai,kā tagad sirds sāp.
2010. gada 19. novembris
mana mazā pasaulīte vakar smagi dabūja pa pamatiem. viss nodrebēja-kā jau īstai zemestrīcei piedienas, un tagad ir jātiek galā ar sekām virspusē-gruvešiem,līķīšiem un haosu.
2010. gada 29. oktobris
šovakar man būs jāizpatīk cilvēkiem,kurus es vislabprātāk nesatieku vispār.
daudz laimes man dzimšanas dienā :) cik nožēlojama bija diena,tik jauks bija vakars.
2010. gada 18. augusts
kur ir tā robeža starp platonisku draudzību un simpātijām?
2010. gada 17. augusts
vēl jau bija arī Positivus un latgales ceļojums. redzēju Muse,pārdzīvoju milzu spiešanos un pārējais jau bija sīkums. Latgale? vairāki skatu torņi. tas bildē ir Krāslavā laikam. 32 m augsts un man nācās saņemt visu savu drosmi,lai uzrāptos līdz augšai. nepietiek ar to,ka augstums mani īpaši nevilina,tie torņi arī nekad nav likušies diezko drošas konstrukcijas.
te ir tikai skaistā un jaukā daļa. pēc ceļojuma mans secinājums ir tāds-ja gribi redzēt visu skaisto,labo un jauko,vajag pietiekami daudz naudas un normālu naktsmītni. ja gribi redzēt visu un vēl vairāk-taisi realitātes šovu 'vai ar šito summu pietiks?' un tad redzēsi visu-gan nomales,gan geto rajonu,gan arī centru-dienā un naktī.
tagad ir tā,ka gribas lamāties no visas sirds un labi sulīgi. nevienam mani te,mājās, nevajag. pie Viņa palikt ilgstoši arī nespēju,jo paliek kauns skatīties acīs Viņa mājiniekiem. Tukumā,pie radiem, tas pats.